Atziņas

Kāda ir varbūtība, ātri ejot pa ielu no Nacionālā teātra līdz Raiņa bulvārim 19 un no Nacionālā teātra līdz  Raiņa bulvārm 29 (kopumā ap 25min), satikt kādu pazīstamu cilvēku? Izrādās, ka diezgan liela – šodien satiku veselas piecas reizes, pie tam pirmo no tām – Ilmāru no Alfas, ko nebiju redzējis gadus trīs vismaz.

Pusdienās izmēģināju Latburgeru. Jutos visnotaļ izsalcis, tādēļ izvēlējos lielāko – Latgales – burgeru, un vēl kartupeļus. Kopumā – diezgan patīkami, vismaz ēdiena ziņā – šķita sulīgs un ne visai trekns. Savukārt vieta gan visnotaļ īpatnēja – klubs. Acīmredzot esmu pārāk maz ēdis, sēžot dīvānā, mazais galdiņš šķita diezgan neērts. Pēc tam vēl izlēmu pa ceļam Rimi ieiet pēc ierastajām siera bulciņām (trāpīju uz ļoti siltām!) un 7Up bundžas.

Atkal pieteicos kā RMF specsemināra protokolētājs, vismaz būs kāda motivācija padomāt arī par uzdevumiem citos viņa kursos. Piedevām būtu jauki arī salabot iepriekšējā reizē Dia meillistē atrastos objektus galīgo automātu attēlošanai, lai gan jau tagad šaubos, ka sadūšošos to darīt.

Šonedēļ radās visnotaļ īpatnēja doma sniega sakarā, turklāt brīvdienās laika prognoze diezgan atbilstoša. Taču par to šoreiz nerakstīšu, jārealizē un tad varēs uzrakstīt pārdomas. :)

P.S. Pierakstīju, ja nu SP sēdes protokolā tas tomēr neparādās – Laura izteica viedokli, ka Zviedrim ir garš. I wonder… Turklāt tas tika teikts, runājot par to, kāpēc vajadzīgs dīvāns.

P.P.S. Kārlis par slepeno informāciju pajautāja, vai protokolēt, izrādījās, ka nē. Tā kā iepriekšējā piebilde varētu izrādīties derīga.

P.P.P.S. SP sēde ir aptuveni viena bloga ieraksta uzrakstīšanas garumā.

Iedrukāts iekš Tāpat vien | Tagged , , , , , , | 6 komentāri

Wheels of steel

Piektdienas vakars strauji tuvojas, bet caur galiem pirmdienas ķezai risinājumu sameklēt pietiekami ātri nesanāca, tādēļ iebakstīju internetā attiecīgo riepas modeli un izmēru (Gislaved Nord Frost 3 195/55R15, ja nu kādam dikti interesē), un galu galā atradu tīri jauku katalogu e-riepa.lv, kur bija gandrīz tas, ko meklēju – riepas modelī trijnieka vietā divnieks, un vēl saspraustas radzes iekšā.

Tā nu mazliet agrāk finišēju darbadienu un lēnā garā aizripoju līdz e-riepa aka Berģu Riepas (pretī Brīvdabas muzejam), un uzprasījos uz abu aizmugurējo riepu nomaiņu (pa vienai nepārdeva, ja krājumos ir pa pāriem) un piedevām vēl priekšējo riteņu balansēšanu pie reizes. Galu galā izmaksas sanāca 2x11Ls par riepu pāri un 8Ls par darbu, jeb 30Ls. 5Ls/gab par ventiļu micītēm priekšējām riepām, protams, nebija nopietni. :) Savukārt ieguvu riepas, kas, šķiet, būs pietiekamas ne tikai līdz pavasarim, bet arī nākamajai ziemai, kā arī labu mācību par optimismu.
Servisa darbinieki arī pacentās sasmīdināt ne pa jokam. Kad cēlu no bagāžnieka laukā saplēsto riepu, viens no tiem uzmeta tai aci un priecīgs sauca kolēģim: “Е-е, Арвис, иди сюда, тут склеить надо!” (“Eu, Arvi, panāc šurp, te salīmēt vajadzēs!”) Es pats sākumā biju mazliet neizpratnē, taču, kad Arvis pienāca, ieskatījās bagāžniekā un, ne vārda neteikdams, pagriezās un aizgāja prom, izplūdu smieklos kopā ar asprātīgo autoru.

Atliek vien cerēt, ka līdz pavasarim vienīgās pārdomas riepu sakarā būs par to, kādus diskus un riepas iegādāties vasarai. :)

Iedrukāts iekš Auto | Tagged , , , | 3 komentāri

Optimisms

Tā kā sesijas laikā un arī mazliet pēc tam bija šis tas, par ko būtu vērts ko uzrakstīt, bet laiks un motivācija nekad nenāca reizē, tad gribēju sagaidīt kādu gana pozitīvu domu, ar kuru atsākt, taču nesanāca. Tad nu jāraksta vien par ķibelēm uz ceļa.

Jāsāk droši vien ar svētdienas vakaru. Aizbraucu pēc pāris skrūvītēm un pievērsos arī citiem sīkumiem, kas gaidīja savu novēršanu, nomainīju bremžu spuldzīti, kas arī neiztika bez kurioza – ceļā uz benzīntanku pēc jaunas spuldzes nebiju ielicis veco, izdegušo kārtīgi ligzdā,  līdz ar to nācās -15°C ķerties pie uzgriežņu atslēgas un skrūvēt nost lukturi, lai izkratītu laukā. Toties pazuda visādi brīdinājumi par bremžu gaismām. Turklāt dabūju vēl lieku avārijas gaismu slēdzi, ko var jaukt ārā un izpētīt, kā novērst nefiksēšanos.

Šis vakars savukārt bija pilnīgs pretstats. Sadomāju pašļūcināties pa sniegainākiem ceļiem ar “asti” aizmugurē, gluži kā Ziemassvētku iepriekšvakarā, taču beigas izvērtās visnotaļ dramatiski – RRenāram nesen krietni mierīgāk gadījās. Kādā brīdī tika konstatēts, ka kreisā aizmugurējā riepa ir atkal nolaidusi gaisu (un es jau cerēju, ka ventiļus pēc iepriekšējās reizes salaboju…), un “astei” sazin kā izdevās pārtvert sev pa priekšu ripojošu dekoratīvo disku. Pēc pāris neveiksmīgiem mēģinājumiem atvērt piesalušo bagāžnieku, nolēmu būt optimists un lēnītēm aizripot līdz tuvākajam benzīntankam, kurā 100% jābūt gaisa sūknim. Tomēr optimismam nebija pamata, un strauji pazuda atlikušais gaiss, un pusceļā nācās apstāties, lai secinātu, ka no riepas palicis vien aptuveni kas šāds:

Tad nu nekas cits neatlika kā vēl kādas pāris minūtes neveiksmīgi pamocīties ar bagāžnieka atvēršanu, tad atmest tam ar roku un, nolaižot sēdekļus, noskrūvēt un/vai izņemt visu, kas traucē atvērt rezerves riteņa nodalījumu. Toties tagad pie mājas mašīna gozējas ar veselu vienu OEM lieto disku ar mazliet augstāku vasaras riepu.

Jācer, ka līdz nedēļas nogalei izdosies šo bēdu atrisināt. :) Eh, un visa šī dēļ nāksies rīt darbā rītu pavadīt bez skaņas, jo austiņas atnesu mājās labošanai, bet diennaktī ir tik vien stundu, cik ir.

Iedrukāts iekš Auto, Sāpe | Tagged , , , | 4 komentāri

Svētdienas rīts

Atsaucu iepriekšējā ierakstā pausto sāpi. Paldies (pieteikšanās secībā) Zanei, Ievai, Vijai un Artim par lielisko vakaru.

Visi līkumi bija manējie, savukārt šis mazais gabaliņš ar kājām pa jūras krastu aizņēma aptuveni pusstundu. Ne gluži jūra līdz ceļiem, bet sniedziņš gan, un vēl mazliet augstāk pat. Ja šķiet, ka Rīgā ielas slikti tīra, tad Jūrmalā ir sliktāk. Bulduru un Dzintaru prospektos, kur vasarā ir pilns ar mašīnām, vakarā izmainīties varēja teju vai tikai krustojumos, paldies jaukajiem cilvēkiem, kuru notīrītajā mājas priekšā varēju piestāt. Tiesa gan, atpakaļceļā ieraudzīju, ka nākamajā kvartālā iela pie kaut kāda būvlaukuma ir vēl labāk notīrīta, bet es jau biju gana izmisis, lai brauktu iekšā pirmajā kaut cik derīgajā vietā.

Vēlāk kopīgi dzerot tēju un skatoties vienu filmu un daļēji noguļot otru filmu, visu laiku prātā stāvēja teiciens “kā iesāksi Jauno gadu, tā arī pavadīsi”, kas Arta gadījumā varētu būt visnotaļ jautri, ņemot vērā neviltoto prieku par iespēju iemēģināt svārkus, kamēr bikses žūst.

Iedrukāts iekš Tāpat vien | 3 komentāri

Sesija ir laiks, kad visi citi ir apņēmušies kaut ko pamācīties tieši tad, kad tev ir garlaicīgi un ir vēlme darīt ko jautru. Un otrādi.

iedrukāja Pēteris | Komentēt

Divsimt poniji ar LSD

Runā, ka Ziemassvētkos lielāka nozīme ir dāvināšanas priekam, nevis dāvanu saņemšanas priekam. Ja uzdāvina ko pats sev, prieks acīmredzot ir vismaz dubultā.

Pamazām iepazīstos un aprodu ar savu tumši zilo prieciņu, teju divsimt poniji (142kW) un piedevām vēl LSD (stūrains, nevis apaļš un raibs) šajā sniegotajā laikā liek par sevi manīt gan tad, kad novirzes no taisnvirziena kustības ir mērķtiecīgi izraisītas, gan arī tad, kad bez tām labprāt tomēr iztiktu. Pamazām arī sāku apzināt pāris sīkumus, kas būtu tuvākajā laikā jānovērš – ne visai efektīvas logu slotiņas, bojāti slēdzīši, slikti savu funkciju pildoša skrūve utt.

Tāpat pamazām vācu arī vajadzīgo aprīkojumu, sākot jau ar uzdāvināto “ziemas komplektu” – skrāpi un slotiņu, ko jau paspēju pielietot tā pa nopietnam pirmdienas vakarā, kad izdomāju, ka pa brīvdienām sakrātā sniega un sasalušā lietus kārtu derētu notīrīt, kas galu galā aizņēma teju vai stundu, taču laiks paskrēja nemanot, fonā skanot izmēģinājuma nolūkos ieceptajai Dubstep 2010 izlasei. PYLE bagāžnieka kastē tiešām  lasāms kā rule. :)

Savukārt vakardienas apņemšanās notīrīt sniegu izvērtās veselā piedzīvojumā. Pirmdienas iespaidā pārbaudīju arī gaisa ieplūdi, kas gan šoreiz bija minimāli aizsnigusi (pirmdien motors bija sācis silt mazliet par daudz, līdz sapratu, kādēļ švaki elpo), taču drīz vien nolēmu doties uz garāžu ar fēnu kabatā, lai turpmāko stundu veltītu sniega lāpstošanai un ledus kausēšanai, lai varētu bagāžnieku atvērt līdz galam, nevis tikai līdz pusei. Protams, atkal fonā mīlīgi ducinot iepriekšminētajam diskam.

Iedrukāts iekš Auto | Tagged , , , , | Komentēt

Mandarīnu laiks

Sāku ēst pēc piektdienas balles man žēlīgi atstātos mandarīnus un atcerējos, ka gribēju mazliet padrukāt burtiņus par ballēm, slidošanu un vēl šo to.

Balle kopumā šķita great success. Pasākums acīmredzot bija gana labi izreklamēts, jo cilvēku bija daudz, vismaz Picasa atpazina ļoti daudzas sejas, kurām vārdus es piekārtot īsti nespēju. Kā jau ierasts, arī šoreiz ballē skraidīju apkārt, žilbinādams visus ar [svešu] fotoaparātu, bet pārmaiņas pēc arī pats tiku biežāk bildēs, jo Viszinis šoreiz bija paņēmis veselus divus – vienu sev, vienu man un mazliet arī Putnam, kurš Fotografēšanas I ik pa brīdim dīca “Eeeeuuu nu ieeeedod vēl divas reportāžas nobildēt!”, taču pārsvarā bildēja kārtējo portretu. Šādas tādas bildītes var redzēt lielākajā oranžajā portālā, tuvāko dienu laikā jāsaņemas arī atlasīt bildes galerijām foršākajā oranžajā portālā.

Uz rīta pusi papildināju arī kūku kontu – šobrīd uzkrātas, šķiet, veselas trīs. Par vienu noteikti derētu atgādināt, kamēr pašam nav vēl aizmirsies…

Tā kā balles dress code bija pasaku tēli, tad nācās izdomā, kā ātri un ērti tikt ar šo nosacījumu galā. Mazliet padomājot, nonācu pie secinājuma, ka es pavisam vienkārši varu uzradīt sev vairākus un vakara gaitā viegli maināmus(!) tēlus – atliek vien piespraust kartīti ar vēlamo attēlu. Pasēdēju internetos un uztapa šādi astoņi tēli, kas vakara gaitā izpelnījās citu atzinību:Pats biju paķēris līdzi divus badžus (kāds var ieteikt sakarīgu nosaukumu latviešu valodā tam piespraužamajam plastmasas štruntiņam?) un Kirils pēc mana ieteikuma bija paņēmis vēl divus, padalījos ar saviem tēliem arī ar citiem.

Spītīgi uz jautājumu, kur dabūju savu trollface, atbildot “Internetā!”, galu galā izdzirdēju prieka vēsti, ko diemžēl iepriekš biju palaidis garām – kobriki ir dzīvi! Pašmāju komiksam, ko savulaik biju iecienījis tādā pat līmenī kā xkcd un Cyanide&Happiness, tādēļ nebiju ielicis RSS lasīklī, pavasarī jaunumi parādījās arvien retāk, un jūnijā apsīka pavisam, tādēļ pārstāju apmeklēt. Tomēr jau augustā atsāka regulāri parādīties jauni komiksi – būs jāseko līdzi cītīgāk! Kaut vai tāpēc, lai nepalaistu garām to brīdi, kad kāds atsauksies uz aicinājumu iedziedāt “Es skrienu” pupiņu valodā.

Jau trešo sestdienu pēc kārtas esmu izgulējies tā kārtīgi – līdz sešiem vakarā. Tomēr tas bija gana laicīgi, lai vakarpusē pievienotos ģimenei un aizbraukt līdz Ogres ledus hallei paslidot. Mazliet vilšanās gan sagādāja fakts, ka cilvēku tik maz (kad ieradāmies, bija divi hokejisti un kādi pieci slidotāji, pēcāk vēl daži parādījās), ka stundas vietā varējām paslidot vien 20 minūtes, taču ar to patiesībā pirmajai reizei pēc liela pārtraukuma – šķiet, ka gandrīz pusotrs gads pagājis, kopš apsīka slidošana teju katru nedēļas nogali – bija diezgan, lai kaut cik atgūtu iemaņas turēties kājās un tikt uz priekšu. Beidzot uzasināto slidu priekšrocības īpaši novērtēt gan nesanāca, jo ledus bija jau krietni noslidināts un nelīdzens, bet gan jau kādu vakaru sanāks arī kārtīgāk izslidoties. Varbūt jāierosina kāds kolektīvais apmeklējums. :)

P.S. Ja īpaši negribas mandarīniem plēst vaļā mizu ar pirkstiem (salien zem nagiem utt.), gana labi noder skrūvgriezis, ja, protams, tāds glabājas parocīgā vietā. Man glabājas. :D

Iedrukāts iekš Tāpat vien | Tagged , , , , | 2 komentāri

Nokrišņi – baltās pārslās sasalis ūdens; šo nokrišņu masa, kas klāj zemi ziemā

Lielās prognozes par šodienas laikapstākļiem izrādījās nekļūdīgas – snieg. Sākumu gan nepiefiksēju, jo šķiet, ka ap to laiku kā reiz devos pie miera. No rīta pieceļoties arī vēl diezgan nothing special likās, pie garāžas pāris lāpstas aizstūmām principa pēc, jo vārtus vērt īpaši netraucēja.

Ceļā uz darbu nekas īpašs negadījās – visi brauc lēnāk, fūres lēnāk, mazliet vairāk sastrēgumu. Vienīgi tētim gadījās atkārtot īpatnējo ESP uzvedību, kas putrā mēdz radīt, manuprāt, priekšpiedziņas auto neraksturīgas (izņemot rokasbremzes pielietošanas laikā) azimuta maiņas. Dzirdēju visādus fragmentiņus par to, kā klājas citur – Salaspilī ir melnais caurums (iebrauc iekšā un ārā netiec), no Siguldas uz Rīgu tīrāka 1. josla, no Jelgavas – 2. josla, savukārt klasesbiedrs šorīt jau paguvis atrast savu likteņstabu.

RRenārs uzdrukājis mazliet par sniega līmeņiem jeb Renāra sniega skalu. Brīdī, kad no adminu midzeņa kāpu augšā uz saviem bēniņiem, pa logu uzmetu aci stāvvietai un radās sajūta, ka sniega līmenis ir OVER9000, ieraugot sniega cepuri uz mašīnas, kas tur uzradās nieka divarpus stundu laikā, jo sāku jau plānot, cik minūtes iepriekš jāiziet, lai paspētu gan notīrīt sniegu, gan nokļūt laikā uz f.lv sēdi Zeļļos. Ak jā, vakarā ejam spēlēties. :)

Vakar iesāku referātu ekonomikā par tēmu “Irānas budžets un fiskālā politika”. Kopumā visnotaļ jokains iespaids par šo valsti – 18. vieta pasaulē pēc reālā iekšzemes kopprodukta, 4. vieta pasaulē pēc naftas ieguves apjoma, bet patiesībā nav tik spīdoši, kā varētu šķist. IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā Latvijā, inflācija pēdējos gados nokritusies no 30% uz 15%, bezdarbs arī ap 15%, un vispār zem nabadzības sliekšņa ir (atkarībā no datu avota) 10-20% iedzīvotāju (pie mums – 6%). Tiesa gan, valstī ir daudzas “labdarības organizācijas”, kuru budžets ir ap 30% no valsts budžeta un piederošie uzņēmumi rada ap 20% no IKP, taču ar primāro funkciju – sociālo atbalstu – acīmredzot ne visai labi tiek galā. Vēl valstij ir problēmas ar ienākumiem, kas nav atkarīgi no naftas eksporta, jo aptuveni puse IKP netiek piemēroti nodokļi, vidējai mājsaimniecībai valsts subsīdijas degvielai, elektrībai, ūdenim un ēdienam gadā pārsniedz ienākumus, taču 2008. gadā bija vispārēji nemieri un streiki, kad tika pieņemts lēmums no 3% pārdošanas nodokļa pāriet uz 3% PVN. Un valsts prezidenta komentārs par revīzijas komisijas ziņu par kaut kur starp valdību, naftas biznesu un valsts kasi noklīdušo 1 miljardu dolāru bija “it’s an accounting error”.

P.S. Ha, rindkopa par RRenāru ir RRenāra bildīšsaišu stilā.

Iedrukāts iekš Tāpat vien | Tagged , , , | 2 komentāri

Šerloks Holmss un ciparu mistērija

Spēlējos ar algoritmiem un sekundēm, un saskāros ar pagaidām pilnīgi neizprotamu lietu, kas aizgāja teju vai what is this I dont even līmenī – testu izpilde ar aizdomīgu regularitāti iebremzē uz pāris milisekundēm pie pirmā ievadfaila apstrādes. Vai arī pie otrā šad tad.

Tas, ka ielāde varētu bremzēt, gana labi būtu skaidrojams ar cietā diska bremzītēm utt. Tādēļ pārvācos uz RAM disku. Tur vajadzētu būt pietiekami ātri:

┌ peter:peter(8) : /dev/shm/ld3 : 00:31:20 : 0.54
│$ dd if=foo of=bar bs=4M count=200
200+0 records in
200+0 records out
838860800 bytes (839 MB) copied, 1,19067 s, 705 MB/s

Tomēr nekā, un mani skaitlīši joprojām izskatās šādi:

┌ peter:peter(3) : /dev/shm/ld3 : 00:12:37 : 0.45
│$ for i in {1..6}; do ./tulkotajs testi/$i.words testi/$i.text hash >/dev/null; done
0.000480 0.012452
0.000154 0.005189
0.000996 0.005622
0.000976 0.005368
0.009447 0.005674
0.009288 0.005505
┌ peter:peter(3) : /dev/shm/ld3 : 00:12:51 : 0.46
│$ for i in {6..1}; do ./tulkotajs testi/$i.words testi/$i.text hash >/dev/null; done
0.014055 0.005632
0.009398 0.005519
0.000977 0.005321
0.000989 0.005517
0.000140 0.005245
0.000140 0.005295

Pirmajā kolonnā ir CPU laiks sekundēs funkcijai, kas ielasa datu struktūrās vārdnīcas vārdus (1. un 2. piemērā ir 100, 3. un 4. – 1000, 5. un 6. – 10000 vārdu) no n.words, otrajā – funkcijai, kas nolasa no n.text 10000 vārdus un translē tos atbilstoši pirmajā solī izveidotajai vārdnīcai. Pie tam 1. un 2. vārdnīcas atšķiras tikai ar ievaddatu secību un 1. un 2. teksta faili pilnībā sakrīt, līdzīgi arī pārējiem diviem pārīšiem.

Īpatnēji, ka, ielādējot vispirms mazāku failu, bremzīte ir gan pirmajā, gan otrajā solī, savukārt sākot ar lielāko – tikai pirmajā. Ja vairākas reizes atkārto, tad gadās ik pa brīdim arī normāls rezultāts. Un nu vislielākā mīkla – kādēļ manā laptopā tā notiek gandrīz visu laiku (izmēģinājos gan aizvērt Firefox, gan pamēģināju pat no virtuālās konsoles kā root), uz otra datora atkārtot izdevās tikai tad, kad atvēru vaļā mammas Firefox saglabāto sesiju ar daudziem tabiem un vismaz vienu Flash spēlīti un tad mēģināju testēt, savukārt uz diviem serveriem nesanāca pat tad, ja trīs procesos (divkodolu procesori abiem) rēķināju π. Acīmredzot uzdevuma analizēšanai testu rezultātus nāksies iegūt uz kāda no serveriem, citādi sanāks galīgi šķībi.

In other news, šodien pamēģināju Īana mezglu, ar kuru aizsiet kurpju šņores var zibenīgi ātri. Tā kā bildītē gan es [vēl] nevaru, bet ātrāk kā parasto mezglu gan, šķiet, varu bez problēmām sasiet. Izpētiet bildītes saitē Noskatieties video demonstrāciju un pamēģiniet pāris reizes, nav nemaz tik sarežģīti – es iemācījos no bildītēm un eksperimentiem ar kurpju auklām, ko kursabiedrs pēkšņi izvilka no kabatas. :)

Pēdējās nedēļas laikā dikti bieži pieķeru sevi klausāmies Hadouken! – Play The Night un Druley – Ketamine Ocean. Piedevām prieciņš uznāca, kad atskaņotājs izdomāja ieshufflēt man kādu laiciņu nedzirdēto Man Like Me – London Town (Doorly’s Cockney Wideboy Remix).

Iedrukāts iekš Kompīši, Sāpe | Tagged , , , | 6 komentāri

Ceturtdienas pārdomas

Interesanta diena, ļoti bagāta visādu notikumu. Līdz ar to jātop ierakstam, bagātam visādu domu.

Vispirms jau sniedziņš no rīta, lai arī nebija visai negaidīts pārsteigums, tomēr iepriecināja. Nācās beidzot no saviem mīļākajiem apaviem, kas kopš Spēka un jaudas nebija birsti redzējuši, tika attīrīti no smiltīm, tiesa gan, vēlāk secināju, ka vajadzēja vēl arī skujas izkratīt kārtīgāk, vienubrīd sāka durties kājās.

Šo apavu sakarā man jau kādu laiku ir liela sāpe. Manu modeli – Hi-Tec Sierra V-Lite Trail Low jau kādu laiciņu vairs neražo, pat attēlu internetā atrast ir problēmas, atradu vien maziņu bildīti ar sieviešu modeli citā krāsā. Nav brīnums, jo tika pirktas četrus vai pat piecus gadus atpakaļ, dodoties kāpelēt pa Polijas Tatriem (augusta vidū uzrāpos līdz melnai sniega kaudzei!). Patīk daudz labāk par visādiem ziemas zābakiem, jo ir ērtas, nav smagas, neslīd[ēja] sniegā (šodien pārliecinājos, ka zole tiešām padilusi pamatīgi), turklāt svarīgākais – var iebrist līdz potītēm peļķē un tā būs pie kājas ne tikai burtiskā nozīmē. Esmu vairākas reizes šoruden mēģinājis gan apavu, gan sporta preču veikalos atrast ko līdzīgu, bet, kā jau pārsvarā man gadās iepērkoties, nevaru sameklēt tīkamu modeli – vai nu neizskatās gana nopietni, vai arī ir augstā potīte, ko es īsti nevēlos. Teju vai šķiet, ka jāpasūta no eBay…

Atpakaļ pie patīkamākām lietām – Datubāzēs II iepriekš piesolītais varbūtējais kontroldarbs tomēr nebija šodien, un varbūt būs nākamnedēļ. Lekcijas laikā izlasīju RRenāra sāpi par pazaudēto blociņu, ejot laukā no auditorijas, kursabiedrs pievērsa uzmanību uz pasniedzēja galda stāvošajam blociņam ar intel inside uzlīmi. Joka pēc piezvanīju Renāram – īstais!

Kā jau parasti ceturtdienās, pusdienas ēdu Pelmeņos, šoreiz kaut kā gadījās mazliet pārcensties (~400g pelmeņu un ~260g rosoliņš), bet galu galā tomēr varonīgi izcīnīju uzvaru. Atceļā uz darbu redzēju pavisam jokainu cilvēku – melnbaltos zābakos, kas man atgādināja kaut ko starp gumijniekiem un motokrosa zābakiem, un ar slēpošanas brillēm uz acīm. Snieg taču! :)

Darbā beidzot uzvarēju cīņā ar Oracle datubāzi. Tā es gan jau kādu ceturto reizi domāju, bet izskatās, ka šoreiz tiešām būs. Un pēc vakar atšifrētās mīklainās kļūdas, ko neviens nopietni nebija izpētījis kopš jūlija, esmu uz viļņa un šodien vēl divas pieteicu.

Šodienas muzikālais atradums ir divas dziesmiņas par emo ballīti un par japāņu kalponi.

Sasnigušais sniegs mazliet apgrūtināja ieceri sestdien pabraukt ar riteni, jo ziemas riepas ir pasūtītas, bet līdz sestdienai varētu nedabūt (brālis tikko teica, ka šodien pa dienu esot bijušas Polijā), tomēr no rīta iedomājos, no kā varētu aizņemties. Piedevām ieinteresēju vienu kursabiedru un šķiet, ka otrs arī tikko izlēma piedalīties.

Hello nerds. Look at your keyboard, now back to me, now back at your keyboard, now back to me. Sadly, it’s infected with bacteria, but if you stopped washing your hands, it could be a lot worst. Look down, back up, where are you? You’re still at your desk reading this shit. What’s on your hand, back at me. I have it, the solution to your storage problems. Look again, the bacteria are now data. Anything is possible when you stop bathing. I’m a trojan horse.

Komentārs pie raksta Slashdotā par datu glabāšanu baktērijās izraisīja kārtējo smieklu lēkmi. Tiem, kas neatpazīst vai nesaprot, kas tur smieklīgs, iesaku vispirms taisnā ceļā doties uz populārāko Old Spice video un pēc tam apskatīt arī visus pārējos.

Jau kādu laiciņu nesanāk uzvarēt cīņā ar iesnām un klepu. Šodien interesants pavērsiens – pāris dienas aizkritušo ausi izdevās dabūt vaļā, tad aizgāja ciet abas ausis un kādu mirkli viss bija dikti kluss, bet tagad šķiet, ka kārtībā ir abas.

Barona ielā pie EVF redzēju vienu aiz otra stāvam veselus divus mazliet apsnigušus Hummer. Ja nu gadās iesprūst. :)

Dienas vārds – “quiesce”. Latviski, manuprāt, būtu “pieklust”.  Izlasīju tādu Oracle datubāzes apkalpošanas rīku dokumentācijā. Ja tā padomā, patiesībā jau loģiski – no “quiet”.

Iedrukāts iekš Sāpe, Tāpat vien | Tagged , , , | 1 komentārs